Zēns, kas izdzīvoja - tā burvju pasaulē dēvē Hariju, jo viņš izdzīvoja pēc Voldemorta trieciena. Visi viņu uzskatīja par slavenību, pat dievību. Harijs visu savu mūžu bija pavadījis pie tantes un tēvoča, kuri pret zēnu diez ko labi neizturējās. Pirmā vēstule, kuru viņš visā savā mūžā bija saņēmis, nāca no Cūkkārpas skolas. Tantes un tēvoča noslēpums tika atklāts. Harijs devās uz Cūkkārpu. Cūkkārpā viņam uzradās gan draugi, gan ienaidnieki. Katru gadu Cūkkārpā Voldemorts Hariju centās nogalēt vai atgriezties pats. Harijs bija drosmīgs un atbildīgs, tādēļ zināja, ka tieši viņam ir jāuzveic Voldemorts. Bez draugiem - Rona un Hermiones - viņam uzradās arī citi. Otrajā gadā Harijs atklāja, ka prot sarunāties šņācmēlē - valodā, kuru prata tādi burvji kā Voldemorts un Salazars Slīdenis. Skolēni, kuri nekontaktējās ar viņu, domāja, ka Harijs ir tas, kas skolā atvēris noslēpumu kambari. Noslēpumu kambarī viņš pirmoreiz izglāba Rona māsu Džinniju, kas bija atradusi Toma Melsudora dienasgrāmatu un ar Melsudora palīdzību, skolā ielaidusi bazilisku - milzīgu čūsku. Harijs, pats to nezinādams, iznīcināja Melsudoru sadurot viņa dienasgrāmatu, kurš bija viens no horkrutstiem. Noslēpumu kambarī viņš gandrīz nomira, bet Dumidora fenikss Fokss viņu izdziedēja. Harijs arī pats atklāja, ka ir pilntiesīgs Grifidors, jo no šķirmices tika izvilcis zobenu - Godrika Grifidora simbolu. Harijs ļoti ilgojās pēc saviem vecākiem. Viņš nekad tos nebija redzējis un arī neko daudz par viņiem nezināja. Hagrids pirmajā gadā Harijam uz atvadām bija uzdāvinājis albumu, kurā viņš redzēja savus vecākus, bet tas neaizstāja ilgas pēc kārtīgas ģimenes. Trešajā gadā skolā ieradās jauns aizsardzību pret tumšajām zintīm skolotājs Remuss Vilksons. Harija uzticamā draudzene Hermione atklāja, ka Vilksons ir vilkatis, bet tanī laikā pa skolu arī klīda Siriuss Bleks(pēc Harija domām, viņa tēva slepkava). Slepenajā Cūkmiestiņa bubuļu būdā, Harijs atklāja, ka Siriuss un Remuss ir bijuši ļoti tuvi viņa tēva draugi. Toties Pīters Sīkaudzis, kurš bija noslēpies kā Rona žurka, gribēja viņu nogalināt. Harijs kļuva ļoti dusmīgs, kad uzzināja, ka patiesībā viņa tēva un mātes nodevējs ir Pīters Sīkaudzis - tēva, Remusa un Siriusa vecais draugs. Tomēr Sīkaudzim izdevās aizmukt un Harija tēvocim Siriusam nācās slēpties. Harija izturība tika pārbaudīta ceturtajā gadā, kurā Harijs nokļuva trejburvju turnīrā. Atklājās, ka jaunais skolotājs - Trakacis Tramadāns bija iemetis viņa vārdu biķerī. Trejburvju turnīrā Harijs bija visjaunākais un neviens nesaprata, kā viņa vārds tur nokļuvis. Trakacis Tramadāns bija nāvēdis, kurš īsto Trakaci bija ieslodzījis. Vēlāk Trakacis kļuva par vienu no Fēniksa ordeņa biedriem. Harijs nonāca līdz pēdējai stafetei, kurā viņam un pārējiem dalībniekiem bija jāklīst pa labirintu un jāatrod kauss, pie kura pieskaroties, noskaidrosies Trejburvju turnīra uzvarētājs. Pie kausa Harijs nokļuva, bet izrādījās, ka nāvēdis to bija pārvērtis par ejslēgu un Harijs reizē ar vēl vienu Trejburvju turnīra biedru - Sedriku Digoriju nokļuva kapsētā, kurā Voldemorts augšāmcēlās no Harija asinīm un nogalināja Sedriku. Izmantodams Harija asinis, Voldemorts pat nedomāja, ko sev nodarīs, un netīšām pārvērta Hariju par vienu no horkrustiem. Sedrika nāve uz Hariju atstāja lielu iespaidu. Viņš vēl nekad nebija redzējis kādu mirstam un tā drīzāk izklausījās pēc traumas. Protams, burvestību ministrija un burvju tauta Harijam neticēja, ka Voldemorts ir augšāmcēlies. Dumidors to gan zināja un izveidoja Fēniksa ordeni, kas nodarbojās ar tādām lietām, kurās neiesaistījās burvestību ministrija. Harijs arī kļuva par vienu no Fēniksa ordeņa biedriem, bet tas bija nomācoši, jo visi uzskatīja, ka viņu vajag pasargāt no lorda Voldemorta. Vē viena nāve, kas Harijam lika justies tik slikti kā nevienu citu reizi, bija viņa tēvoča Siriusa nāve. Harijs arvien vairāk un vairāk redzēja, kas notiek Voldemorta galvā, tādēļ noticēdams Voldemorta ilūzijām, devās uz burvestību ministriju, kur viņus jau sagaidīja nāvēži. Harijs domāja, ka Siriuss tiek spīdzināts, bet tā nebija. Voldemortam tikai vajadzēja pareģojumu, kuram pieskarties varēja tikai Harijs un viņš pats. Kā tad pareģojumu dabūt, ja uz ielas viņš nevarēja rādīties? Harijs. Fēniksa ordenis, kurā ietilpa arī Siriuss, devās glābt Hariju, bet Bellatrise Svešovska, Siriusa māsīca un ļaunākā nāvēde, viņu nogalināja. Harijs centās krusttēvu glābt, bet Fēniksa ordenis viņu apturēja. Arvien vairāk un vairāk Harijs sāka domāt, ka tā ir viņa vaina. Siriuss - vienīgais tuvais radinieks bija miris. Harijs vēlējās atriebties. Arī nākamajā gadā Harijam neveicās. Jau tā bija grūti, ka nogalināts kāds viņam tik tuvs cilvēks, bet Severus Strups nogalināja arī Dumidoru, kas atgriezies ar Hariju no horkrustu medībām, bija galīgi novārdzis. Tagad Harijam, Ronam un Hermionei ir tikai viens mērķis - atrast visus horkrustus un iznīcināt tos. Harijam domas visu laiku atgriežas pie Dumidora un Džinnijas. Viņš taču varēja Dumidoram vaicāt tik daudz, bet toreiz tas nebija ienācis prātā. Ritas Knisles grāmata un Severusa Strupa atmiņas Harijam beidzot atvēra acis un viņš patiesībā uzzināja, kāds ir Dumidors - mantkārīgs, nedaudz pārgudrs. Bet nokļuvis debesīs pie Dumidora, kad Voldemorts Harijam bija raidījis iznīcinošo lāstu, Harijs ar viņu aprunājās un piedeva viņam visu, ko viņš Harijam nebija stāstījis un, ka bija izmantojis Harija dzīvību, lai nogalinātu Voldemortu. Par laimi Hariju paglāba viņa doma aizsargāt citus pašam mirstot un viņš kļuva par nāves pavēlnieku- cilvēku, kurš vienīgais bija uzveicis nāvi. Trīs nāves dāvesti viņam palīdzēja. Tonakt Harijs uzveica ļaunāko burvi maģijas vēsturē. Un viņš pats palika slavens ar vārdiem "Puisēns, kurš izdzīvoja" .Pēc deviņpadsmit gadiem Harijs bija precējies ar Džinniju un viņiem bija trīs bērni. Vecākais no visiem Džeimss Siriuss Poters mācījās jau otro gadu Cūkkārpā, bet pirmo gadu tur sāka mācīties gadu jaunākais dēls - Baltuss Severuss Poters, kuram vārds tika dots par godu diviem slaveniem Cūkkārpas direktoriem. Jaunākā meita bija nosaukta Harija mātes Lilijas un draudzenes Lunas vārdā (Lilija Luna Potere). Viņa vēl negāja skolā. Harijs beidzot bija laimīgs, jo rēta nebija smelgusi jau deviņpadsmit gadu un viņam beidzot bija viss, ko vajadzēja - ģimene, draugi un vairs nebija Voldemorta. Septiņi drosmes, gudrības, atjautības, skumju, dusmu, sāpju un nelaimju gadi bija atmaksājušies un burvju pasaule beidzot bija brīva.
